HOME
LAT | ENG
PPP modelis

  Anotācija

1
PPP līgums tiek noslēgts pēc tam, kad saskaņā ar piemērojamiem likumiem ir veikta atbilstoša procedūra un ir izraudzīts privātais partneris. Līgums nosaka attiecības starp publisko iestādi un privāto investoru.
Visur, kur publiska objekta apsaimniekošana vai pakalpojumu sniegšana ir saistīta ar privāto investoru, līgumā tiek apskatīti šādi jautājumi:

  • izpildes plāns,
  • finansējums un finansējuma atgūšana visās izpildes stadijās,
  • atlīdzība,
  • veicamo darbību secība,
  • objekta statuss pēc līguma beigām un aktīvu vai tiesību nodošana atpakaļ,
  • strīdu izskatīšana un risināšana.

2
Speciālā mērķa kompānija bieži tiek izveidota, lai tā turētu un apvienotu aktīvus. Tā var būt izveidota dažādās formās atkarībā no tā, kāds ir publiskā partnera ieguldījums. Piedāvātajā shēmā ir attēlots tipisks gadījums, kad publiskā institūcija iegulda valsts aktīvus, tādus kā zeme vai tās īpašumā esošus objektus. Papildus tam bieži tiek dibināta atsevišķa kompānija, kura sniedz pakalpojumus valstij, tādus kā, piemēram, tilta uzturēšana.

3 un 4
Publiskā institūcija ir tikai dalībnieks sadarbības kompānijā, ja ir izvēlēts sadarbības modelis. Publiskā institūcija izvēlas sadarbības modeli, ja tā vēlas saglabāt augstu kontroles un uzraudzības līmeni pār privāto investoru, kurš apsaimnieko objektu vai sniedz pakalpojumus. Tomēr, publiskā institūcija var izlemt nebūt dalībnieks šajā kompānijā un bieži to arī dara. Šajā gadījumā uzraudzība un kontrole tiek nodrošināta tikai uz līguma pamata.
Privātais investors ir vienīgais dalībnieks sadarbības kompānijā, ja ir izvēlēts darbības modelis. Ja ir izraudzīts Built-Lease-Model , tad privātais investors nav sadarbības kompānijas dalībnieks, bet tas ir tikai atbildīgs par būves celšanu vai apkalpojumu sniegšanu un projekta finansēšanu. Šajā gadījumā apsaimniekošanu veic publiskā institūcija viena pati.

5
PPP projekti bieži tiek veikti papildus tradicionālajai iepirkumu praksei, piesaistot papildu finansējuma avotu un samiksējot dažādus fondu avotus, tādējādi samazinot tā jau nebrīvo publisko budžetu.
Daži no līdzekļiem, kas tiek izlietoti PPP, nāk no:

  • ieguldījuma izveidotās sabiedrības pamatkapitāla,
  • ar hipotēku nodrošinātiem aizņēmumiem,
  • ES fondu līdzekļiem,
  • tiešajiem lietotāju maksājumiem (nodevas un maksājumi par pakalpojumiem), ar ko daļēji tiek segti aizņēmumi.

Bankas var finansēt speciāla mērķa kompāniju tieši vai var kontrolēt speciāla mērķa kompānijas darbību saskaņā ar finanšu līgumu, kamēr publiskais sektors var ieguldīt, īstenojot publiskā atbalsta shēmas, tai skaitā no ES strukturālajiem fondiem.

6
Privātais uzņēmējs ir saistīts ar privāto investoru ar publiskās institūcijas piekrišanu. Tie piegādā nepieciešamos tehniskos pakalpojumus celšanai un projekta īstenošanai, piem., celšana, plānošana.

7
Ja ir izvēlēts darbības modelis, tad publiskā institūcija saņem ienākumus un maksā atlīdzību privātajam investoram. Ja ir izvēlēts koncesijas modelis, tad privātais investors nesaņem nekādu atlīdzību no publiskās institūcijas. Tā vietā tas var iegūt visu vai norunātu daļu no peļņas saskaņā ar PPP līgumu.




 
Home | Top | Links | Contacts Copyright © Publisko & Privāto Partnerattiecību Pārvalde 2006